You Pt Clientes Sansao Midias Listas Musicas V

Dating

POLITIKA.LV :: Postkomunistisko valstu korupcijas tipoloģija - teksts latviski

You Pt Clientes Sansao Midias Listas Musicas V

Korupcija izpaužas kā pārvaldes, likumdošanas un tiesas varas ļaunprātīga izmantošana un noved pie politiskā kapitāla izšķērdēšanas, jo valsts zaudē tiesisko drošību, varas atbildību un starptautisko prestižu. Ja amatpersonām nevar uzticēties, tādas labai valdīšanai tik būtiskās vērtības kā pilsoniskā apziņa un kalpošana valstij iet mazumā. Pētījumu dati par postkomunistisko reģionu rāda zemu sabiedrības uzticēšanās, demokrātiskās leģitimitātes un likuma varas ticamības līmeni. Ričards Rouzs (Richard Rose) un viņa kolēģi norāda uz skaidru statistisko korelāciju: “Jo augstāks ir korupcijas līmenis jaunā demokrātijā, jo mazāka ticamība, ka cilvēki atbalstīs jauno režīmu (–.24) un ... jo mazāk ticams, ka cilvēki noraidīs nedemokrātiskas alternatīvas (–.21).”5 Citiem vārdiem sakot, politiskā korupcija apdraud pašu demokrātiju.

Šajā rakstā veikts sākotnējs mēģinājums klasificēt korupcijas paveidus pēc tā, cik dārgi katrs izmaksā politiskā ziņā. Korupcijas paveidi ir uzskaitīti 1. tabulā, un rakstā iztirzāts politiskais kaitējums, ko katrs no tiem nodara sabiedrībai. Zinātniski pētījumi liecina, ka pilsoņi postkomunistiskajās valstīs kritiskāk novērtē politiķu, nevis ierindas amatpersonu izdarītos amata pārkāpumus.6 Ir svarīgi pievērst uzmanību arī veidiem, kā postkomunistisko valstu amatpersonas no savas puses veido koruptīvus darījumus, lai iedzīvotos. Pētījumi par postkomunistisko korupciju pārāk daudz pievēršas tam, kā ierindas pilsoņi vai biznesa pārstāvji korumpē valsts amatpersonas, taču pārāk maz uzmanības pievērš pretējai darbībai. Publiskā sektora korupcija no privātu grupu puses balstās uz priekšnoteikumu, ka pastāv Rietumu tipa uzņēmējdarbības pasaule, bet tā faktiski veidojas lēnām. Ir jāatšķir ļaunprātīga publiskās naudas izmantošana privātam labumam no privātas naudas ļaunprātīga iespaida uz publisko politiku. Pastāv arī atšķirība, vai ārēji spēki korumpē valsti, vai arī pati valsts veic korupciju. Kaut gan abi šie korupcijas veidi ir politiski kaitīgi, tomēr otrais nodara lielāku postu, it sevišķi, ja valsts institūcijas sāk parazitēt vai izspiest naudu.

1. tabula

POSTKOMUNISTISKĀS KORUPCIJAS TIPOLOĢIJA

I. Zema līmeņa pārvaldes korupcija

• Kukuļošana, lai apietu likumu;
• Pārregulēšana, slēpšana un dezorganizācija;
• Licencēšanas un inspekcijas pilnvaru nelietīga izmantošana.

II. Amatpersonu iedzīvošanās

·        Valsts resursu novirzīšana;

• Nepareiza valsts īpašumu pārvalde un to piesavināšanās;
• Iedzīvošanās no privatizācijas;
• Manipulācijas ar publiskiem iepirkumiem;
• Nepotisms, sakaru izmantošana un amatu “pārdošana”.

III. Korupcijas tīklu realizēta “valsts sagrābšana”

• Institūciju pārņemšana de facto;
• Slepenu tīklu izveide;
• Vēlēšanu graušana;
• Likumdošanas varas ļaunprātīga izmantošana;
• Tiesas sistēmas korupcija;
• Pārraudzības nelietīga veikšana;
• Kompromats;
• Mediju korupcija.

Korumpētās politikas slēptais raksturs padara to grūti pētāmu. Korupcija tiek rūpīgi slēpta, jo vainīgie zina, ka viņu darbība nav godprātīga un tā varētu izraisīt juridiskas vai citādi negatīvas sekas. Tas, ka tiek slēpta politiskā rīcība, kurai vajadzētu būt caurskatāmai, pats par sevi jau norāda uz iespējamu korupciju. Slepena rīcība ir daļa no korupcijas definīcijas, bet tā arī rada metodoloģiskas grūtības, kuras var daļēji pārvarēt, rūpīgi apkopojot pētnieciskās žurnālistikas, aptauju un analītisko pētījumu sniegtos datus. Tipoloģiskās analīzes priekšrocība ir tā, ka to var balstīt uz daļēju dokumentāciju, ko papildina izvilkumi no esošajiem institūciju un teorētiskajiem pētījumiem.

Uzrādot dažādus korupcijas paveidus, šis raksts sniedz īsus piemērus no pieredzes postkomunistiskās valstīs, taču tas nepretendē sniegt izsmeļošus empīriskus pierādījumus. Galvenais nolūks ir raksturot šī fenomena daudzpusību. Tāpēc raksts sadalīts atkarībā no tā, vai korupcijas veids parādās zemā vai augstā politikas un pārvaldes līmenī, vai korupcijas darbības iesāk pilsoņi vai valsts amatpersonas, vai šī darbība iesaista atsevišķas personas vai personu tīklu, un to, vai šāda darbība ir ārkārtēja vai sistemātiska, kā arī pēc tās politisko seku nopietnības. Tādējādi, ja kāds tiesnesis pieņem kukuli, tas iedragā tiesiskumu, un tas ir daudz nopietnāk nekā gadījums, kad ķirurgs valsts slimnīcā ņem neoficiālu “maksu”, lai steidzinātu operāciju. Reizēm tipoloģija mākslīgi nodala darbību apakštipus, kas var savstarpēji daļēji pārklāties, taču tā neizdala vairāku korupcijas aktu savstarpējo mijiedarbību.

Zema līmeņa pārvaldes korupcija

Kukuļošana, lai apietu likumu